Insulīna restencezi

Vai pamani nogurumu un miegainību pēc maltītes? Tam var būt daudz iemeslu, bet viens no bieži sastopamajiem  - INSULĪNA REZISTENCE.

Kas ir insulīns?

Insulīns ir aizkuņģa dziedzera hormons, kurš pilda svarīgu funkciju organismā. Insulīna funkcija ir visvienkāršāko cukuru jeb glikozi nogādāt katrā organisma šūnā.

Insulīns šūnā glikozi šķeļ un šķelšanas rezultātā tiek saražots adenozīntrifosfāts (ATF).

ATF sniedz  enerģiju VISU dzīvības funkciju nodrošināšanai.

Insulīna rezistence

Problēma sākas brīdī, kad insulīns piesaistās savam receptoram uz šūnas virsmas, bet  bioloģisko funkciju -  “ielaist” glikozi šūnā, veikt nespēj – to  sauc par insulīna rezistenci.

Citiem vārdiem INSULĪNA REZISTENCE ir stāvoklis, kad šūnām, audiem, sistēmām vai ķermenim vajag vairāk insulīna nekā normāli, lai šo audu šūnu atbilde būtu normāla.

Kādi faktori ietekmē insulīna rezistences attīstību

Viens no faktoriem ir ģenētiskais jeb gēni, kas nosaka lokāciju, kur uzkrāsies tauki  organismā. Cilvēks ar dzīvesveidu un izvēlēm gan  uzturā, gan fiziskajā aktivitātē var ietekmēt to, vai tauki uzkrāsies. Savukārt, vietu ķermenī, kur tie uzkrāsies ietekmēt nevar, to nosaka gēni. Tas var būt vēdera rajons jeb tā saucamā ābola tipa tauku uzkrāšanās, kad tauki lokalizējas ap iekšējiem orgāniem un veido iekaisuma procesus šūnās. Tauku uzkrāšanās vēdera rajonā nav tikai par estētiku, bet, galvenokārt,  par veselību.  Iekaisuma procesā veidojas bioloģiski aktīvas vielas, kuras sauc par citokīniem. Citokīni kavē insulīna normālu darbību audos. Cilvēkam ar ābola tipa  ķermeņa uzbūvi INSULĪNA REZISTENCES attīstības risks ir lielāks nekā bumbierveida tipa cilvēkam. Bumbiera veida aptaukošanās gadījumā, tauki uzkrājas  gurnu, sēžas rajonā. Tie ir mazāk saistīti ar iekaisīgo procesu veidošanos un tātad arī ar INSULĪNA REZISTENCES attīstības risku.

Nākamais faktors ir  nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, līdz ar to liekā svara un aptaukošanās veidošanās, kas ir būtiski INSULĪNA REZISTENCES attīstības riska faktori.

Būtisks INSULĪNA REZISTENCES attīstības riska faktors ir psihosociālais stress. Periodos, kad cilvēks ir stresa stāvoklī,  virsnieres sāk pastiprināti ražot hormonu kortizolu. Šī hormona loma ir mobilizēt ķermeni, lai tas spētu tikt galā ar krīzi. Piemēram, dabā, zaķim ir jāmūk no vilka, bet vilkam jānoķer – abiem ir stress, kortizols mobilizē zaķi ātrāk mukt, bet vilku ātrāk skriet tam pakaļ.  Šāds stāvoklis nedrīkst būt mūžīgs un nepārtraukts. Ja ikdienā stress ir praktiski nepārtraukts, kortizola ietekmē daļa imūnfunkciju tiek nomāktas. Stresa ietekmē var  būt paugstināts  asinspiediens un pulss, insulīna darbība ir kavēta, tiek veicināta INSULĪNA REZISTENCES attīstība.

Svarīgs faktors ir nepietiekams miegs – katrai šūnai  organismā ir noteikts iekšējais diennakts jeb  cirkadiānais ritms. Ja naktī neguļam, ritms tiek izjaukts, tas ietekmē  vielmaiņas darbību. Ja cilvēks nav izgulējies, organisms prasa  enerģiju ātrāk un vairāk. Tas nozīmē vēlmi pēc produktiem, no kuriem ātrāk tiks saņemta enerģija – salds, sāļš, pusfabrikāti. Ja cilvēks nav  pietiekami gulējis pieaug bada hormona -  grelīna  - izdale organismā. Brīžos, kad neesam  izgulējušies ir tendence apēst vairāk nekā normāli. Neizgulējies cilvēks visbiežāk ir mazāk aktīvs,  kad nāk miegs nav ne spēks, ne vēlēšanās darīt aktīvas lietas.

Nozīmīgs INSULĪNA REZISTENCES cēlonis ir nelabvēlīgs zarnu mikrobioms – nepareizs uzturs un stress veicina zarnu sieniņu iekaisumu. Tas rada iespēju no zarnām izkļūt nevēlamām  mikrobioma struktūrām. Tās nokļūst asinsritē un tālāk līdz citiem orgāniem, tai skaitā pat galvas smadzenēm, radot tajos iekaisumu. Nelabvēlīgs mikrobioms ir būtisks INSULĪNA REZISTENCES attīstības riska faktors.

SVARĪGI! atcerēties, ka var pienākt brīdis, kad palielinātā insulīna sekrēcija vairs nespēs kompensēt pieaugošo insulīna rezistenci un glikozes līmenis asinīs kāps.  Šajā gadījumā var rasties 2. tipa cukura diabēta attīstības risks.

Kas Tev var palīdzēt preventīvi?

INSULĪNA REZISTENCE ir nopietns veselības stāvoklis, un tā ārstēšanā galvenā loma ir veselīgam dzīvesveidam – sabalansētam uzturam, regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgam ķermeņa svaram, pietiekamam un kvalitatīvam miega rešīmam. Ja domā par to, kā uzturēt veselīgu svaru un sakārtot ikdienas  dzīves ritmu, vari izmantot uztura zinātnes speciālistes palīdzību:  www.tievesanasabc.lv.

Arī uztura bagātinātāji var būt noderīgs papildinājums veselīgam un sabalansētam uzturam.

Berberīns ir dabisks bārbeļu sakņu ekstrakts, kas var palīdzēt regulēt glikozes līmeni asinīs un uzlabot insulīna rezistences rādītājus.

Omega 3 taukskābes var mazināt iekaisumu un uzlabot sirds veselību, kas ir svarīgi cilvēkiem ar insulīna rezistenci.

Magnija preparāti: magnijs ir svarīga minerālviela, kas iesaistīta daudzos ķermeņa dzīvības norises procesos, tostarp glikozes metabolismā.

Veselības rādītāji insulīna rezistences prevencijai

Četri rādītāji, kurus svarīgi ikdienā kontrolēt, lai novērstu INSULĪNA REZISTENCES attīstības risku ir  - vidukļa apkārtmērs, holesterīna līmeņa rādītāji, asinsspiediena rādītāji un glikoze tukšā dūšā.

Ja piepildās divas pazīmes no četrām tad pastāv INSULĪNA REZISTENCES saslimšanas risks:

1)  vidukļa apkārtmērs – tā saucamā abdomināla jeb centrālā aptaukošanās

 > =94 cm vīriešiem, > = 80 cm sievietēm;

2) holesterīna rādītāji  – uzmanība jāpievērš triglicerīdiem. Risks pastāv,  ja triglicerīdi  ir > = 1,7 mmol/l. ABLH jeb labais holesterīns. Risks, ja ABLH

 < 1,0 mmol/l vīriešiem un <1,3 mmol sievietēm.

3)  asinsspiediena rādītāji – nepieciešams mērīt regulāri (1x gadā būs par maz). Kādu noteiktu laika periodu (vairākus mēnešus), būtu vēlams mērīt asinsspiedienu katru dienu.

Ja asinsspiediens regulāri ir augstāks kā 130/85 tad šis ir vēl viens riska faktors.

4)   glikoze tukšā dūšā > 5,6 mmol/l.

Ja divas no četrām nosauktajām pazīmēm piepildās, tad pastāv augsts INSULĪNA REZISTENCES attīstības risks. Nemainot dzīvesveidu, tam pievienojas arī  augsts 2. tipa cukura diabēta attīstības risks.

Atgūsti kontroli pār savu veselību un jūties enerģiskāk!

C vitamīns mūsu imūnsistēmai

C vitamīns ir svarīga uzturviela, kas palīdz uzturēt imūnsistēmu veselu un stipru, īpaši rudens un ziemas mēnešos, kad infekciju risks ir augstāks. Tas ir viegli pieejams daudzos pārtikas produktos, bet dažos gadījumos var būt nepieciešams lietot papildus, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu organismam. Saglabājot līdzsvarotu un pilnvērtīgu uzturu, mēs varam nodrošināt, ka mūsu ķermenis saņem visu nepieciešamo, lai cīnītos pret slimībām un saglabātu labu veselību visa gada garumā.

Kā C vitamīns palīdz uzturēt mūsu imūnsistēmu

C vitamīns, pazīstams arī kā askorbīnskābe, ir viens no visbiežāk minētajiem vitamīniem, kad runa ir par mūsu veselību un imunitāti. It īpaši par C vitamīnu mēs atceramies rudens un ziemas sezonā, taču C vitamīna loma mūsu organismā ir daudz plašāka, nekā tikai saaukstēšanās ārstēšana vai profilakse. C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdz aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu izraisītajiem bojājumiem, veicina kolagēna sintēzi un uzlabo dzelzs uzsūkšanos organismā.

Tomēr, kad ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību šim visiem zināmajam vitamīnam, un kā to vislabāk lietot?

Kas ir C vitamīns?

C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko organisms pats nespēj sintezēt, tāpēc to ir jāuzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.un C vitamins enuzkrājas organismā, tāpēc tas jāuzņēm ik dienu.

C vitamīns ir ļoti svarīgs imūnsistēmas darbībai, jo tas palīdz uzlabot balto asins šūnu darbību, kas cīnās pret infekcijām un slimībām. Turklāt C vitamīns ir nepieciešams kolagēna sintēzei, kas ir svarīgs ādas, kaulu un asinsvadu komponentu veidošanai, kā arī brūču dzīšanas procesiem.

C vitamīna trūkums

C vitamīna trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas. Pazīmes, kas var liecināt par C vitamīna trūkumu: vāja imūnsistēma, ātri veidojas zilumi, deguna asiņošana, asiņojošas smaganas, pietūkušas smaganas, lēna brūču dzīšana, gremošanas traucējumi, autoimūnas slimības, sausi un sašķēlušies mati, sausi un sarkani plankumi uz ādas, rupja un sausa vai zvīņojoša āda, pietūkušas un sāpīgas locītavas, svara pieaugums.

C vitamīns ir būtisks, lai uzturētu normālu imūnsistēmas darbību. Pirmkārt, tas darbojas kā antioksidants, kas palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa – viena no galvenajām cēloņu grupām, kas var vājināt imūnsistēmu. Oksidatīvais stress rodas, kad organismā ir pārāk daudz brīvo radikāļu, kas var bojāt šūnas un veicināt iekaisuma procesus.

Otrkārt, C vitamīns palīdz balto asins šūnu, piemēram, neitrofilu un limfocītu, darbībai. Šīs šūnas ir būtiskas imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret patogēniem, kā baktērijas un vīrusi. C vitamīns veicina šo šūnu ražošanu un to spēju efektīvi darboties. Pētījumi liecina, ka C vitamīna trūkums var izraisīt imūnās aizsardzības samazināšanos, palielinot infekciju risku.

C vitamīna lietošana papildus

Lai gan lielākā daļa cilvēku var iegūt pietiekami daudz C vitamīna no uztura, ir dažādas situācijas, kad papildu C vitamīna lietošana var būt nepieciešama. Tādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu, lai pielāgotu ieteicamo dienas devu.

Paaugstināts stresa līmenis

Psiholoģisks un fizisks stress, piemēram, intensīvi treniņi, ilgstošas slimības vai smags emocionāls stress, var samazināt C vitamīna līmeni organismā, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc tā.

Slikta uztura kvalitāte

Cilvēki, kuri uzturā lieto maz augļu un dārzeņu, varētu būt pakļauti lielākam riskam C vitamīna trūkumam. Tas var būt īpaši izplatīts starp smēķētājiem, alkohola lietotājiem un cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām, kas var ietekmēt uztura uzņemšanu.

Vīrusu infekciju sezonas laikā

Rudens un ziemas mēnešos, kad saaukstēšanās un gripas gadījumi ir izplatītāki, C vitamīns var palīdzēt stiprināt imūnsistēmu un mazināt slimību simptomus. Pētījumi liecina, ka regulāra C vitamīna lietošana var saīsināt saaukstēšanās ilgumu un mazināt simptomu smagumu.

C vitamīna avoti

C vitamīnu vislabāk uzņemt ar ikdienas uzturu, ēdot svaigus augļus un dārzeņus. Daudzos augļos, ogās un dārzeņos ir lielāks vai mazāks C vitamīna daudzums.

Visvairāk C vitamīna jebkuros augļos vai dārzeņos būs svaigā, neapstrādātā veidā. Cepot vai vārot produktus virs 100 grādiem, C vitamīns zūd. Sevišķi lieli C vitamīna zudumi rodas, ēdienu atkārtoti karsējot

C vitamīns produktos

Daži no augļu, dārzeņu un ogu veidiem ir īpaši bagāti ar C vitamīnu. Visi mēs zinām, ka liels C vitamīna daudzums ir gan citronos, gan upenēs. Tač neaizmirsīsim arū par kāpostiem, tieši tā – šajos dārzeņs ir ļoti liels C vitamīna daudzums, tāpēc iekļausim tos, plānojot nedēļas ēdienkarti.

Nozīmīgākie produkti, kas satur ievērojami C vitamīna daudzumu:

• Citrusaugļi: apelsīni, citroni, greipfrūti;
• Ogas: zemenes, avenes, mellenes, upenes;
• Paprika: īpaši sarkanā un dzeltenā paprika;
• Brokoļi un kāposti: arī ziedkāposti un Briseles kāposti;
• Tomāti un spināti.

Regulāri lietojot šos produktus, lielākā daļa cilvēku var nodrošināt pietiekamu C vitamīna daudzumu savam organismam. Tomēr ir situācijas, kad uztura papildināšana ar C vitamīnu ir nepieciešama.

Ieteicamā C vitamīna dienas deva

Ieteicamā C vitamīna dienas deva atspoguļo to, cik daudz vitamīna vajadzētu uzņemt lielākajai daļai cilvēku ik dienu, jo C vitamīns neuzkrājas organismā.

Dienas deva pieaugušajiem un pusaudžiem

Dienas deva atšķiras gan no vecuma, gan dzimuma. Sievietēm C vitamīna deva ir nedaudz mazāka par vīriešiem ieteicamo.

Ieteicamā dienas deva:

Meitenes vecumā no 14 līdz 18 gadiem: 65 mg/ dienā
Zēni vecumā no 14 līdz 18 gadiem: 75 mg/ dienā

Vīrieši vecumā no 19 gadiem: 90 mg/ dienā
Sievietes vecumā no 19 gadiem: 75 mg/ dienā

Dienas deva bērniem

C vitamīna dienas deva bērniem, protams ir atkarīga no bērnu vecuma.

Tā ir:
1 – 3 gadi: 15 mg/dienā
4 – 8 gadi: 25 mg/dienā
9-13 gadi: 45 mg/dienā

Kāpēc rudens ir būtisks C vitamīna rezervju papildināšanai?

Rudens ir pārmaiņu laiks – dabā, cilvēku ikdienā un arī veselības jautājumos. Kad mainās sezona, mēs biežāk pakļaujamies vīrusiem un infekcijām, kas saistītas ar aukstāku laiku un lielāku cilvēku pulcēšanos slēgtās telpās. Tāpēc rudenī īpaši svarīgi ir papildināt C vitamīna rezerves, lai stiprinātu organisma dabiskās aizsargspējas.

Papildu tam, rudens ir laiks, kad daudzi cilvēki piedzīvo sezonālu afektīvo traucējumu, kas var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu. Saules gaismas samazināšanās un aukstākie laikapstākļi var novest pie pazemināta enerģijas līmeņa un sliktākas imūnsistēmas darbības, un C vitamīns var būt viens no elementiem, kas palīdz uzturēt labu pašsajūtu un imunitāti.

Savā veikalā mēs piedāvājam gan C vitamīnu no Iconfit, kas ir ērti norijamu kapsulu veidā, gan C vitamīnu no Ostrovit tablešu veidā, gan NOW C vitamīnu ar bioflavonoīdiem kapsulu formā.

Esi vesels!

Miega nozīme ikdienā

Miegs ir fundamentāla mūsu dzīves ikdienas sastāvdaļa, kas ietekmē gandrīz visus cilvēka veselības un labklājības aspektus. Tas ir kritisks faktors gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Cilvēks pavada apmēram trešdaļu mūža guļot, miegs ir laiks, kad mūsu ķermenis un prāts atjaunojas un atgūst spēkus.

Šajā rakstā īsumā aplūkosim miega nozīmi, miega problēmas un cik svarīgi ir kvalitatīvi izgulēties, lai nodrošinātu nākamās dienas enerģijas līmeni.

Miega nozīme

Miegs ir būtisks, lai uzturētu optimālu fizisko veselību, emocionālo labklājību un kognitīvo funkciju. Pienācīgs miegs palīdz atjaunot ķermeņa audus, stiprina imūnsistēmu un veicina pareizu smadzeņu darbību.

Miegs ir nozīmīgs tieši naktī, ļoti kvalitatīvas miega stundas ir pirms pusnakts, kā arī visdziļākais miegs ir no trijiem rītā līdz pieciem. Šīs stundas ir vērtīgas, atjaunojas enerģētiskie un smadzeņu aktivitātes resursi.

Miega laikā notiek vairāki svarīgi procesi. Apskatīsim dažus no tiem.

Atjaunošanās miega laikā

Miega laikā ķermenis atjauno audus, muskuļus un kaulus. Augšanas hormons, kas ir būtisks šiem procesiem, tiek izdalīts galvenokārt dziļajā miegā.

Miega laikā ķermenis uzkrāj enerģiju, samazina kortizola līmeni (stresa hormonu) un stabilizē cukura līmeni asinīs, nodrošinot optimālu enerģijas līmeni nākamajā dienā.

Imūnsistēmas stiprināšanās miega laikā

Miega laikā imūnsistēma izdala citokīnus - olbaltumvielas, kas palīdz cīnīties ar infekcijām, iekaisumiem un stresu.

Pietiekams un kvalitatīvs  miegs stiprina imūnsistēmu, padarot ķermeni izturīgāku pret slimībām un infekcijām.

Emocionālā līdzsvara uzturēšana miega laikā

Pietiekams miegs palīdz regulēt emocijas un uzlabo garastāvokli, samazinot trauksmes un depresijas risku. Miega laikā smadzenes apstrādā un konsolidē atmiņas, stiprinot ilgtermiņa atmiņu un uzlabojot mācīšanās spējas.

Miegs uzlabo sociālās prasmes un empātiju, kas ir svarīgi veiksmīgai mijiedarbībai ar citiem cilvēkiem.

Hormonu darbība miegā

Miega laikā organismā notiek vairāku svarīgu hormonu izdalīšanās un veidošanās procesi, kas ir būtiski ķermeņa atjaunošanai un vispārējai veselībai.

Melatonīns

Melatonīns ir hormons, ko ražo epifīze (smadzeņu dziedzeris) un kas regulē miega-cilvēka ciklu. Tā līmenis sāk paaugstināties vakarā, kad kļūst tumšs, un sasniedz maksimumu nakts vidū. Melatonīns palīdz ķermenim sagatavoties miegam, pazeminot ķermeņa temperatūru un palēninot vielmaiņu.

Augšanas hormons

Augšanas hormons ir ļoti svarīgs bērnu un pusaudžu augšanai, bet arī pieaugušajiem tas spēlē būtisku lomu muskuļu masas uzturēšanā, tauku sadedzināšanā un audu reģenerācijā. GH izdalīšanās notiek galvenokārt dziļā miega fāzē, un tas veicina ķermeņa audu atjaunošanu un atveseļošanos.

Kortizols

Kortizols ir stresa hormons, ko ražo virsnieru dziedzeri. Tā līmenis ir zemākais nakts vidū, kad organisms ir dziļā miegā, un tas pakāpeniski sāk paaugstināties no rīta, palīdzot pamosties un būt modram dienas laikā. Nepietiekams miegs vai hronisks stress var izraisīt paaugstinātu kortizola līmeni, kas negatīvi ietekmē veselību.

Insulīns

Insulīns ir hormons, kas regulē cukura līmeni asinīs. Miega laikā ķermenis kļūst jutīgāks pret insulīnu, palīdzot efektīvāk kontrolēt cukura līmeni asinīs. Nepietiekams miegs var mazināt šo jutību, kas var veicināt 2. tipa diabēta risku.

Šie hormoni spēlē būtisku lomu mūsu veselības uzturēšanā, un miega trūkums var radīt hormonālo disbalansu, kas var negatīvi ietekmēt daudzus ķermeņa procesus. Tāpēc kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs vispārējai labsajūtai.

Kvalitatīvs miegs un enerģijas līmenis

Kvalitatīvs miegs ir būtisks, lai nodrošinātu enerģiju un produktivitāti nākamajā dienā. Pietiekams un dziļš miegs palīdz normalizēt garastāvokli, uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina radošumu. Cilvēkiem, kas regulāri guļ mazāk nekā nepieciešams, bieži vien ir grūtības ar koncentrēšanos, lēnāku reakcijas laiku un sliktāku lēmumu pieņemšanu. Turklāt miega trūkums var izraisīt paaugstinātu stresa līmeni un samazinātu motivāciju.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu miegu, ir svarīgi ievērot dažus labas miega higiēnas principus.

Regulārs miega režīms

Censties iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā katru dienu, pat nedēļas nogalēs. Izstrādā savu miega režīmu, kas nodrošina, ka izgulies pilnvērtīgi. Nevajadzētu veidot režīmu, kurā darbadienās regulāri neizgulies, bet brīvdienās pavadi visu dienu gultā.

Miega vide

Veidot guļamistabu kā mierīgu un tumšu vietu, izvairoties no skaļiem trokšņiem un spilgtas gaismas. Lietderīgi pielāgot telpas temperatūru savām vēlmēm, labāk noregulēt temperatūru nedaudz vēsāku nekā citviet. Pirms miega vēlams izvēdināt istabu, ļaujot svaigam gaisam ieplūst telpā.

Izvairīšanās no stimulantiem un relaksācija

Izvairīties no kofeīna, melnās tējas lietošanas pirms gulētiešanas. Labi ir izveidot ritmu, vismaz 20 minūtes pirms miega izslēgt visus stimulantus - telefonu, televīziju. Var ieslēgt patīkamu mūziku vai iziet pastaigā ar mājdzīvnieku vai vienatnē.

Veikt relaksējošas aktivitātes, piemēram, lasīšanu vai siltu vannu, lai sagatavotu ķermeni un prātu miegam. Kādam palīdz silta tējas krūze ar smaržīgām ziedlapiņām.

Kopumā miegs ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, kas ietekmē mūsu fizisko, emocionālo un kognitīvo veselību. Nodrošinot sev pietiekamu un kvalitatīvu miegu, mēs varam uzlabot mūsu dzīves kvalitāti un nodrošināt optimālu enerģijas līmeni katru dienu.

Uztura bagātinātāji miegam

Lai uzlabotu miega režīmu un miega kvalitāti, ir vairāki uztura bagātinātāji, kas var būt noderīgi. Šeit ir daži piemēri no populārākajiem un efektīvākajiem uztura bagātinātājiem, kas var palīdzēt

Melatonīns

Melatonīns ir hormons, ko dabiski ražo mūsu ķermenis un kas regulē miega un nomoda ciklu. Melatonīna piedevas var palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir grūtības aizmigt, īpaši, ja miega problēmas ir saistītas ar darbu maiņās vai laika joslu maiņu (piemēram, pēc ceļojumiem).

Magnijs

Magnijs ir svarīgs minerāls, kas veicina relaksāciju un nervu sistēmas darbību. Tas palīdz nomierināt prātu un ķermeni, tādējādi veicinot labāku miegu. Magnijs var palīdzēt arī mazināt muskuļu krampjus un spriedzi, kas dažkārt traucē gulēt.

Baldriāņa sakne

Baldriāņa sakne ir dabīgs nomierinošs līdzeklis, ko bieži lieto, lai mazinātu trauksmi un veicinātu miegu. Pētījumi liecina, ka valerīāna sakne var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti un samazināt laiku, kas nepieciešams, lai aizmigtu.

L-teanīns

L-teanīns ir aminoskābe, kas atrodama zaļajā tējā un palīdz veicināt relaksāciju, nesaturot sedatīvas īpašības. Tas var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti, palielinot alfa viļņu aktivitāti smadzenēs.

GABA (gamma-aminosviestskābe)

GABA ir neirotransmiters, kas palīdz nomierināt nervu sistēmu un veicina relaksāciju. Uztura bagātinātāji, kas satur GABA, var palīdzēt samazināt trauksmi un uzlabot miegu. GABA ir viens no populārākajiem produktiem pēdējos gados, ko iesaka izmēģināt cilvēkiem, kas nevar aizmigt tieši lielā uztraukuma, spriedzes un enrvozitātes dēļ. GABA neizraisa pieradumu un lietota vienatnē neizraisa miegaisnību, taču nomierina nervu sistēmu.

Magnija un kalcija kombinācija

Magnija un kalcija kombinācija var būt efektīva, jo abi šie minerāli ir svarīgi muskuļu un nervu funkcijai. Kalcijs palīdz magnijam uzsūkties labāk, un abi kopā tie var palīdzēt nodrošināt labāku miegu.

Melisa (citronmelisa)

Melisa ir ārstniecības augs, kas bieži tiek izmantots, lai mazinātu stresu un trauksmi. Tā var arī palīdzēt uzlabot miega kvalitāti un samazināt laiku, kas nepieciešams, lai aizmigtu.

Padomi par uztura bagātinātāju lietošanu

Konsultēšanās ar ārstu

Pirms sākt lietot jebkādus uztura bagātinātājus, ieteicams konsultēties ar ārstu, it īpaši, ja lietojat citas zāles vai jums ir veselības problēmas.

Pareiza deva

Svarīgi ievērot ieteicamās devas un lietošanas instrukcijas, kas norādītas uz produkta iepakojuma.

Ilgtermiņa lietošana

Dažus uztura bagātinātājus var lietot ilgtermiņā, bet citi ir paredzēti īslaicīgai lietošanai. Pārliecinieties, ka zināt, cik ilgi ir droši lietot konkrēto produktu.

Kvalitatīvs miegs ir būtisks vispārējai veselībai un labklājībai, un šie uztura bagātinātāji var būt noderīgi rīki, lai uzlabotu miega kvalitāti un nodrošinātu labāku atpūtu.

Reālā miega ilgums Eiropā un Latvijā

Hārvarda universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā atklāts satraucošs fakts – vairāk kā piektdaļai pasaules iedzīvotāju no augsti attīstītām valstīm ir miega problēmas: nespēja aizmigt, bezmiegs, nākamajā rītā nogurums un grūtības koncentrēties.

Saskaņā ar pētījumiem, lielākā daļa pieaugušo miega ilgumu neatbilst ieteikumiem. Daži statistikas dati liecina, ka Eiropā vidējais miega ilgums ir apmēram 7 stundas naktī, lai gan pastāv atšķirības starp dažādām valstīm. Piemēram, Francijā un Vācijā cilvēki parasti guļ nedaudz vairāk nekā 7 stundas, savukārt Apvienotajā Karalistē šis skaitlis ir nedaudz zemāks.

Kantar veiktais pētījums (https://www.kantar.lv/latvijas-iedzivotaju-skaits-kuri-ir-izjutusi-miega-traucejumus-ir-butiski-palielinajies/) liecina, ka kopumā trīs no četriem (75%) Latvijas iedzīvotājiem pēdējā mēneša laikā ir izjutuši dažādus miega traucējumus (piemēram, bezmiegu, mošanos naktīs, neizgulēšanās sajūtu, sliktus sapņus). Turklāt puse (49%) iedzīvotāju miega traucējumus izjūt vienu vai vairākas reizes nedēļā, vai pat katru nakti, kamēr 1/5 (18%) tos izjūt vairākas reizes mēnesī.

Miega traucējumi

Ilgstoša ekrānu lietošana (viedtālruņi, datori, televizori) pirms gulētiešanas var traucēt miegu, jo zilā gaisma no ekrāniem kavē melatonīna ražošanu.Emocionālais stress, trauksme un citi garīgās veselības traucējumi var apgrūtināt aizmigšanu un mazināt kvalitatīvu miegu.

Miega traucējumi, piemēram, bezmiegs, var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp sirds slimības, diabētu, aptaukošanos un garīgās veselības traucējumus, piemēram, depresiju un trauksmi.

Miega trūkums var pasliktināt atmiņu, koncentrēšanās spējas un lēmumu pieņemšanu.

Hronisks miega trūkums ir saistīts ar palielinātu sirds slimību, diabēta, aptaukošanās un citu veselības problēmu risku.

Miega trūkums var izraisīt garastāvokļa svārstības, trauksmi, depresiju un samazinātu motivāciju.Nepietiekams miegs var ietekmēt fizisko spēju, reakcijas ātrumu un koordināciju, palielinot traumu risku.

Visus uztura bagātinātājus labākam miegam var iegādāties internetveikalā, izlasot pilnus un izvērstus to aprakstus. Kā arī speciāli jums esam sagatavojuši Miega komplektu, kas palīdzēs gan labāk iemigt, gan pilmvērtīgi izgulēties.

Novēlam Jums saldus sapņus un enerģiskus rītus!

Kalcijs, kauli un mūsu stāja

Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām un kalcijam ir būtiska loma cilvēka stājas veidošanā, īpaši bērnībā un pusaudža gados, kad notiek intensīva kaulu augšana un attīstība. Kalcijs ir nepieciešams kaulu un zobu veselībai, muskuļu funkcijai, nervu sistēmas darbībai un asins recēšanai.

Kalcijs palīdz uzturēt kaulu minerālu blīvumu, kā arī zobu veselību visa mūža garumā. Tā kā mūsu organisms pats neveido kalciju, mums ir pilnībā jāpaļaujas uz savu uzturu.

Cik daudz kalcija nepieciešams? 

Kalcija daudzums, kas nepieciešams cilvēkam, ir atšķirīgs pa gadiem. Jo lielāks/ pieaugušāks cilvēks, jo vairāk kalcija nepieciešams skeleta uzturēšanai un veselībai.

Ieteicamais kopējais uzņemtais daudzums dienā ir šāds:

- Bērni 1-3 gadi: 500 mg dienā;

- Bērni 4-8 gadi: 800 mg dienā;

- Pusaudži 9-18 gadi: 1300 mg dienā;

- Pieaugušie 19-50 gadi: 1000 mg dienā;

- Pieaugušie virs 50 gadiem: 1200 mg dienā.

Protams, ka šie skaitļi ir optimāli, bet ikviens esam individuāls, tāpēc problēmu un diskomforta gadījumos, obligāti jāgriežas pie ārsta.

Pārtikas produkti, kas bagāti ar kalciju

Jau no bērnības visi zinām, ka "jādzer piens,  lai būtu stipri zobi". Vai tā tiešām ir?

Pienā ir sākot no 125 mg kalcija uz 100 grami produkta, kalcija saturs mainās, ņemot vērā piena tauku saturu, govju barošanās īpatnības u.c.faktorus. Cietie sieri satur ap 700-750 mg kalcija uz 100 grami. Piemēram, mandelēs ir ap 260 mg kalcija 100 gramos,  čia sēklās ap 630 mg. Savukārt, spinātos ir ap 100 mg uz 100 g produkta, bet vārītos kāpostos pat 210 mg kalcija.

Ar ēdienu mēs varam uzņemt pietiekoši daudz šīs nepieciešamās minerālvielas. Kā redzams, kalcijs ir gan augu gan dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

Papildus kalcija uzņemšana

Vai mums jādomā par kalcija uzņemšana papildus ikdienas uzturam?

Ja uzturs nesatur pietiekami daudz kalcija vai ja pastāv īpaši medicīniski apstākļi, kas apgrūtina kalcija uzsūkšanos, var būt nepieciešami uztura bagātinātāji. Tomēr ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai dietologu pirms jebkuru papildinājumu uzsākšanas, jo pārmērīga kalcija uzņemšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, nierakmeņu veidošanos.

būtiski ņemt vērā arī īpašās diētas, kad kāda produktu grupa tiek lietota minimāli, vai nelietota nemaz, un izvērtēt, vai kalcijs ir pietiekošā optimālā stāvoklī.

Sekas, ja kalcijs tiek uzņemts par maz

Par kalciju tiek runāts no bērnības, visi zina un ir dzirdējuši, ka kalcijs ir jālieto. Tad noskaidrosim, kādas ir sekas, ja kalcijs tiek uzņemts par maz ilgstošā laika periodā.

- Bērniem: nepietiekama kalcija uzņemšana var izraisīt rahītu, kas izpaužas kā vāji un deformēti kauli.

- Pusaudžiem un pieaugušajiem: var veidoties osteopēnija un osteoporoze, kas izraisa kaulu blīvuma samazināšanos un paaugstina lūzumu risku.

- Citas problēmas: muskuļu spazmas, krampji, un vājums, kā arī problēmas ar asinsspiedienu un sirdsdarbību.

Kalcijs un kustības

Fiziskās aktivitātes, īpaši svara nesošās aktivitātes, piemēram, staigāšana, skriešana, svaru celšana, kā arī dažādi sporta veidi, veicina kaulu stiprību un kaulu masas saglabāšanu.

Fiziskās aktivitātes stimulē kaulus un veicina kaulu šūnu augšanu, padarot tos stiprākus. Respektīvi, organisms sūta signālu, ka ir nepieciešamas papildus šūnas kaulos, lai nodrošinātu to stiprību, jo cilvēks kustās, ir slodze uz locītavām svaru nesošās pozīcijās. Līdz ar to palielinās kaulu blīvums, tiek uzņemts arī vairāk kalcija. Ja cilvēks ir mazaktīvs, ķermenis saņem signālu, ka nav nepieciešami tik blīvi kauli, un kaulu stiprība un blīvums samazinās.

Tas ir īpaši svarīgi bērniem un pusaudžiem, jo viņu kauli joprojām aug. Pieaugušajiem fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt kaulu masu un samazina kaulu blīvuma zudumu, kas var rasties novecošanas procesā.

Ja audzini bērnu un vēlies vairāk iepazīties ar iespējām koriģēt savu  bērnu stāju, aicinām ieskatīties www.stajaskorekcija.com un izmantot  vietnē atrodamos speciālistu padomus un vingrojumu programmu.

Kopsavilkumā gribam teikt, lai nodrošinātu pietiekamu kalcija līmeni organismā, ir būtiski ievērot sabalansētu uzturu, kurā ir iekļauti kalcija bagāti produkti, un nepieciešamības gadījumā izmantot uztura bagātinātājus, konsultējoties ar speciālistu. Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu uzturu, bet tomēr tas ir labs papildus kalcija avots, ja tā nepieciešamo daudzumu nevaram nodrošināt ar savu ikdienas uzturu.

Neaizmirsti būtisku faktoru, ka fiziskās aktivitātes uzlabo kalcija uzņemšanu organismā. Dodies pastaigās, tas ir ļoti vērtīgs ieguldījums Tavā veselībā!

Mūs internetveikalā vari atrast un iegādāties dažādus kalcija veidus, izvēlies prātīgi. Ieskaties te!

Magnija loma organismā un, kad tas ir jālieto papildus

Magnijs ir pieejams daudzos pārtikas produktos, piemēram, riekstos, sēklās, zaļajos lapu dārzeņos, pilngraudos un zivīs. Tomēr dažkārt var būt nepieciešami uztura bagātinātāji, lai nodrošinātu pietiekamu magnija līmeni organismā, īpaši, ja ir veselības problēmas vai uztura ierobežojumi.

Magnijs ir būtisks minerāls

Tas spēlē svarīgu lomu daudzos fizioloģiskajos procesos cilvēka organismā. Šeit ir galvenās magnija funkcijas:

Enerģijas ražošana: Magnijs ir būtisks adenozīna trifosfāta (ATP) sintēzē, kas ir galvenais enerģijas avots šūnās. Tas piedalās bioķīmiskajos procesos, kas pārvērš barības vielas enerģijā.

Olbaltumvielu sintēze: Magnijs nepieciešams olbaltumvielu sintēzes procesā, kas ir svarīgs šūnu augšanai un atjaunošanai.

DNS un RNS sintēze: Magnijs piedalās DNS un RNS sintēzē, kas ir būtiska ģenētiskās informācijas nodošanai un šūnu dalīšanās procesam.

Muskuļu un nervu funkcijas: Magnijs palīdz nodrošināt normālu muskuļu un nervu darbību, regulējot kalcija un kālija jonu pārvietošanos šūnās, kas ir svarīgi muskuļu kontrakcijām un nervu impulsu pārraidei.

Kaulu veselība: Magnijs ir svarīgs kaulu struktūras un izturības uzturēšanai. Apmēram 60% no visa ķermeņa magnija atrodas kaulos, kur tas kopā ar kalciju un fosforu veido kaulu audus.

Asins cukura līmeņa regulēšana: Magnijs veicina insulīna sekrēciju un darbību, palīdzot uzturēt stabilu glikozes līmeni asinīs.

Asins spiediena regulēšana: Magnijs palīdz uzturēt normālu asinsvadu tonusu un var palīdzēt samazināt paaugstinātu asinsspiedienu.

Imūnsistēmas darbība: Magnijs spēlē lomu imūnsistēmas darbībā, palīdzot uzturēt imūnšūnu funkcionalitāti.

Antioksidantu aizsardzība: Magnijs piedalās antioksidantu aizsardzībā, palīdzot samazināt oksidatīvo stresu un šūnu bojājumus, ko izraisa brīvie radikāļi.

Kad aizdomāties par magniju saturošiem uztura bagātinātājiem

1.    Magnija deficīts: Ja ir konstatēts magnija deficīts asinīs. Tas var notikt, ja uzturā trūkst pietiekami daudz magnija saturošu produktu, kā arī noteiktu slimību vai medikamentu lietošanas rezultātā.

2.     Muskuļu krampji un spazmas: Magnija trūkums var izraisīt muskuļu krampjus un spazmas. Ja šādi simptomi parādās bieži, magnija papildinājumi var būt noderīgi.

3.     Hronisks nogurums un vājums: Magnijs ir būtisks enerģijas ražošanai šūnās. Tāpēc tā trūkums var izraisīt hronisku nogurumu un vājumu.

4.     Sirds ritma traucējumi: Magnija deficīts var ietekmēt sirds ritmu, radot aritmijas. Ja ir šādas problēmas, ārsts var ieteikt magnija papildinājumus.

5.     Migrēnas: Pētījumi liecina, ka magnija deficīts var būt saistīts ar migrēnu. Magnija papildinājumi dažiem cilvēkiem var palīdzēt samazināt migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti.

6.     Cilvēkiem ar diabētu: Diabēts var izraisīt paaugstinātu magnija zudumu caur urīnu, kas var novest pie deficīta.

7.     Menstruācijas: Dažām sievietēm magnija papildinājumi var palīdzēt mazināt premenstruālā sindroma (PMS) simptomus, piemēram, vēdera uzpūšanos, aizkaitināmību un nogurumu.

8.     Gados vecāki cilvēki: Ar vecumu magnija uzsūkšanās spēja samazinās, tāpēc gados vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešami papildinājumi, lai uzturētu veselīgu magnija līmeni.

Atcerieties!!! Pirms uzsākt magnija lietošanu uztura bagātinātāju veidā, ja Jums ir jau konstatētas kādas veselības problēmas un lietojat medikamentus, ieteicams konsultēties ar ārstu vai dietologu, lai noteiktu, vai tas ir nepieciešams un kāda deva būtu piemērota.

Ko vēl ir vētrs zināt par magniju?

Lietojot magniju, jāatceras ievērot 2h intervāls no citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, jo magnijs "nedraudzējas" ar ļoti daudzām vielām, piemēram, dzelzi.

Tāpat arī ir svarīgi to lietot atbilstoši ieteiktajām devām, lai arī magnijs neuzkrājas organismā, pārdozēt to nevajadzētu.  Parasti pārmērīga magnija uzņemšana no pārtikas ir reta, jo organismam ir efektīvi regulācijas mehānismi, kas ierobežo magnija uzsūkšanos zarnu traktā un veicina tā izvadīšanu. Tomēr magnija uztura bagātinātāju pārmērīga lietošana var radīt pārdozēšanas risku.

Tāpat arī esiet modri un neuzķerieties uz tiem pašpasludinātajiem "speciālistiem", kas iesaka magniju dzert saujām, viņiem visbiežāk trūkst medicīniskās izglītības un sapratnes par to, ko šī viela var izdarīt organismam pārlieku liela daudzumā.

Magnija pārdozēšanas sekas:

1. Caureja -  tas ir saistīts ar magnija osmotisko efektu, kas pievelk ūdeni zarnu traktā.

2. Nieru bojājumi -  nieres ir galvenais orgāns, kas atbild par liekā magnija izvadīšanu no organisma caur urīnu. Ja tiek patērēts pārāk daudz magnija, nierēm ir jāpārstrādā un jāizvada liekais magnijs, kas var radīt papildu slodzi, īpaši cilvēkiem ar jau esošām nieru slimībām.

3. Aritmija jeb sirds ritma traucējumi - lai gan sirdsdarbības regulācija arī ir viens no pozitīvajiem magnija efektiem, tomēr, ļoti lielas devas var izraisīt pretēju efektu - sirds ritma traucējumus.

Efektīvākie savienojumi magnija preparātos: laktāts, asparāts, glicināts, citrāts

Par pašu, pašu efektīvāko savienojumu joprojām vēl ir debates, gan dažādi pētījumi, jo domas dalās arī speciālistu vidū un pētījumu rezultāti arī nav viennozīmīgi.

Izvēloties magnija preparātu, būtiski ir arī izvērtēt, vai tas ir viens pats, vai sastāvā ar kādu citu minerālvielu vai vitamīnu, tādējādi izvēloties pareizo uztura bagātinātāju.

Raksts tapis sadarbībā ar www.fiziopro.lv speciālistiem. Ieskaties viņu mājas lapā un uzzini, kādas problēmas var atrisināt fizioterapeits. 

Visus uztura bagātinātājus ar magniju meklē veikalā. 

D vitamīns mūsu organismā

Sāksim ar to, ka D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc to nav vajadzīgs papildināt katru dienu — organismā veidojas šī vitamīna rezerves.

Katru gadu vasaras mēnešos aktualizējas jautājums – vai nepieciešams uzņemt D vitamīnu papildus vasaras mēnešos, kad ir pietiekami daudz saules arī Latvijas platuma grādos.

D vitamīna līmeņa izpēte Latvijas iedzīvotāju vidū sākta salīdzinoši nesen – analizēti pārsvarā pēdējo desmit gadu dati, un tie liecina, ka D vitamīna deficīts un nepietiekamība Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīta, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika, un tikai apmēram piektajai daļai iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir normas robežās 

(Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Austrumu Klīniskās slimnīcas speciālistu veikts pētījums).

Kā norāda speciālisti: “Saulei mūsu platuma grādos nav liela loma D vitamīna sintēzē, jo esam pārāk tālu no ekvatora un saules stari krīt slīpi. Jo saules stari sasniedz zemi taisnākā leņķī, jo efektīvāka ir D vitamīna veidošanās ādā. Bet arī tad D vitamīns saules ietekmē sintezēsies tikai tad, ja nelietosim saules aizsargkrēmu, kas, savukārt, ir bīstami ādas veselībai. Lietojot saules aizsargkrēmus, D vitamīna sintēze ādā samazināsies par 80–90%.”

Atceramies to, ka brūna (iesauļojusies) āda ir aizsardzība pret saules UV stariem un tādā ādā nenotiek D vitamīna veidošanās. Tātad, ir jāatceras, ka D vitamīna izstrāde notiek gaišā ādā, bet gaiša āda ir jāaizsargā ar saules aizsarrgkrēmiem. Un neaizmirstam, ka pārmērīga sauļošanās var izsaukt citas problēmas, tostarp veicināt ādas vēža rašanos.

Kāds ir optimāls D vitamīna līmenis

Savu D vitamīnu ikviens iedzīvotājs var noskaidrot, tikai veicot asins analīzes, izvēloties noteikt D vitamīna līmeni. 

Šis ir maksas pakalpojums (visbiežāk) un tas variē atkarībā no laboratorijas, bet provizoriski tā izmaksas ir zem 10 euro. Ikviena laboratorija sniedz arī atšifrējumu, skaidrojot, vai rezultāts ir optimāls, vai diemžēl - nē.

Par normu uzskata 30 – 50 ng/ml. Ja D vitamīna līmenis ir zem 10 ng/ml, tad to uzskata par smagas pakāpes deficītu, no 10-20 ng/ml uzskata par vidēji smagas pakāpes deficītu, un no 20-30 ng/ml uzskata par nepietiekamu līmeni.

Ja cilvēks izvēlas lietot D vitamīnu palielinātās devās, tad būtiski ir sekot D vitamīna līmenim asinīs un regulāri nodot analīzes, dažreiz pat nepieciešams tās nodot katru mēnesi. Ja ikdienā papildus uzņemtā deva ir maza, tad pietiekoši sekot savam D vitamīna līmenim reizi gadā vai reizi pusgadā.

D vitamīna avoti

Visi zinām, ka D vitamīns ir daudzos uztura produktos, ko ikdienā lietojam. 

Visvairāk D vitamīnu satur treknās zivis, olas, piena produkti – sviests, piens; aknas. Taču pētījumi rāda, ka vidēji mēs uzņemam ar pārtiku tikai 10% no nepieciešamā D vitamīna diennnakts devas.

Personas, kas dažādu iemeslu dēļ uzturā nelieto piena produktus vai zivis, ar pārtiku uzņem vēl mazāk D vitamīna.

Protams, ka saule ir būtisks D vitamīna avots, taču atceramies gan par sauļošanās ietekmi uz ādu, gan par nosauļotās ādas nespēju sintezēt D vitamīnu. Bet protams, nevajag izvairīties no saules pilnībā un saule ir dabisks D vitamīna avots arī mūsu platuma grādos.

D vitamīna trūkums organismā

D vitamīnam organismā ir daudz funkciju un darbības mehānismu, tāpēc nav vienas konkrētas pazīmes, pēc kuras varētu spriest par D vitamīna trūkumu.

D vitamīna trūkumam var būt vairākas nopietnas sekas veselībai.

Pirmkārt, tās ir kaulu veselības problēmas: rahīts bērniem un osteomalācija. Otrkārt, vājinās imunsistēmas darbība. Cilvēkiem ar pazeminātu D vitamīnu paaugstinās depresijas risks. Šis saraksts noteikti ir garāks, un te uzskaitītas ir tikai pašas biežāk pieminētās slimības, ko var veicināt D vitamīna trūkums. 

Jaunākajos pētījumos ir atklāts, ka D vitamīna deficīts var radīt arī tādas hroniskas slimības kā osteoporoze un vēzis.

D vitamīna nozīme organismā

D vitamīns ir svarīgs ne tikai kaulu, zobu un locītavu veselībai, tas arī samazina sirds saslimšanu, diabēta un atsevišķu vēža veidu risku. Tas ir ļoti svarīgs, lai notiktu kalcija un fosfora absorbācija un metabolisms.

Papildus augstākminētām lietām D vitamins: regulē un atbalsta imūnsistēmas darbību; uztur veselīgu ķermeņa svaru; samazina multiplās sklerozes attīstības risku; saglabā smadzeņu funkcijas novecojot; samazina astmas simptomu biežumu un smagumu; samazina reimatoīdā artrīta veidošanās risku sievietēm.

D vitamīns bērniem

D vitamīns ir svarīgs ikviena bērna attīstībai, jo D vitamīns palīdz kalcijam un fosforam uzsūkties, tas ir nepieciešams kaulu attīstībai, lai kauli veidotos stipri un veseli un mazinātu lūzumu risku un izvairītos no saslimšanas ar rahītu.

D vitamīns ir vitāli svarīgs mazuļiem, jo novērš muskuļu un skeleta sistēmas problēmas, kuras draud bērniem, it īpaši tiem, kas aizraujas ar elektroniskām spēlēm, datoriem, viedierīcēm un pierod pie mazkustīguma. Šāds dzīvesveids veicina lieko svaru un aptaukošanos, kas veicina nepietiekamu D vitamīna līmeni serumā.

Ģimenes ārsts, uzraugot bērna attīstību, vienmēr ieteiks pareizo D vitamīna devu lietošanai mazulim.

D vitamīns un depresija

Cilvēkiem, kuru organismā nav pietiekams D vitamīna daudzums, ir divreiz lielāka iespēja piedzīvot depresiju, liecina pētījumi. Smadzeņu daļās, kas atbildīgas par cilvēka noskaņojumu, atrodas D vitamīna receptori, tāpēc zems D vitamīna līmenis ietekmē šo reģionu spēju pilnvērtīgi funkcionēt.

Ar depresiju slimo ļoti liels cilvēku skaits, tiek uzskatīts, ka Latvijā ik gadu ar depresiju slimo pāri 100 tūkstošiem cilvēku. Jāatcerās, ka mūsdienās depresija ir ārstējama slimība. Un noteikti personai, kas sirgst ar depresiju, ir jāgriežas pie ārsta, ka snozīmēs pareizos izmeklējumus un noteikts pareizo ārstēšanās kursu.

D vitamīna piedevas jeb uztura bagātinātāji

D vitamins kā uztura bagātinātājs mūsdienās ir pieejams daudz un dažādos veidos un devās. Svarīgi ir noteikt savu D vitamīna līmeni organismā un vadoties no tā izvēlēties pareizas devas D vitamīna uztura bagātinātāju.

Šobrīd ir pieejami gan tradicionālie D vitamīnu kapsulās, gan ērtās, viegli dalāmās tabletēs, ko viegli dozēt.

Iegādājoties D vitamīnu, ir būtiski skatīties uz tā devu, kas norādīta uz iepakojuma. Jāiepazīstas ar iepakojuma marķējumu. Svarīgi, ka deva var būt norādīta gan SV – starptautiskās vienības vai angliski - IU (international units).

Mūsu veikalā ir iespējams iegādāties vairāku firmu D vitamīnu, tādējādi izvēloties to, kas vairāk patīk. 

D vitamīns:

Būsim veseli!